Apskats: DmC Devil May Cry

Īsāki mati, cits izstrādātājs, jauns vizuālais stils… Tradicionālo Devil May Cry aizrautīgākie fani atrod daudz iemeslu nomētāt DmC ar akmeņiem, bet vai tie ir pamatoti?

Apskatītā versija: PlayStation 3

Devil May Cry ir viens no Capcom labāk pārdotajiem seriāliem. Ir dīvaini, ka tā jaunākās daļas izstrāde ir uzticēta angļiem Ninja Theory, kuri iepriekš bija radījuši vien trīs spēles. Kaut arī nosaukums un galveno varoņu vārdi ir tie paši, DmC ir savādāka par priekšgājējām. Stāsts ir pilnīgi neatkarīgs, grūtības pakāpe – pieejamāka visiem, gotiskā estētika aizstāta ar ko vairāk mūsdienu realitātē balstītu, un protagonists Dante ir radīts pēc Rietumu priekšstatiem par to, kas skaitās “kruts”. Tādēļ spēle tiek attiecīgi apskatīta kā atsevišķs produkts.

Visvienkāršākie pretinieki mirst ātri.

Dante dzīvo kā dekadents jauns vīrietis bez īpaša mērķa dzīvē. Mājās no kluba viņš pārnāk kopā ar prostitūtām un dzer brūnu šķidrumu no pudeles ar “666” uz etiķetes. Kādā paģiru mocītā rītā viņu apciemo milzīgs dēmons, un jaunietis tiek ievilkts Limbo – alternatīvā dēmonu kontrolētā dimensijā, kas sevi atspoguļo kā izkropļotu versiju par realitāti. Reizēm sanāk atgriezties ierastajā pasaulē, taču galvenokārt tas notiek tikai starpainās.

Jāsaka, ka Dante sākumā nav sevišķi patīkams tēls viņa pārdrošā un nedaudz egoistiskā rakstura dēļ, taču sižeta gaitā protagonists pozitīvi mainās, un varoņa vienrindes ir pat uzjautrinošas (“Succubus! Suck on this!”). Ja meklējat dziļu stāstu un emocionāli saistošu pieredzi, DmC to nepiedāvā. Tas gan nav nekas slikts. Biežajās starpainās modeļi ir lieliski animēti un ieskaņoti. Nav tikusi pieļauta kļūda iekļaut bēdīgi slavenos quick time events, kas ir uzteicami. Sižets ir kā alternatīvs skatījums uz sabiedrību un pastāvošo varu ar dažiem grūti paredzamiem pavērsieniem. Ja kaut kam te varētu piesieties, tad varbūt tikai, ka naratīva nav pietiekami pārspīlēta jeb over-the-top.

Limonādes ražotne Limbo izpildījumā.

Dante sākotnēji tiek galā ar pretiniekiem, izmantojot savu uzticamo zobenu un dubultās pistoles, taču drīz vien viņa arsenālu papildina arī dēmonu un eņģeļu ieroči, kā arī citu veidu šaujamie. Var spiest dažādas pogu kombinācijas kustību izpildei. Tās var skatīt izvēlnē, izmēģināt tādā kā virtuālā treniņu telpā, kas ir noderīgi, un iegādāties jaunas. Dažādu paņēmienu izpilde cīņā tiek novērtēta ar atzīmi ekrāna augšējā malā (no D līdz SSS jeb no Dirty līdz Sensational), kas attiecīgi sniedz vairāk punktu. Kustību veikšana salīdzinājumā ar kaušanās spēlēm ir vienkārša, bet parasti arī ilgi domāt par to nevar, kad Dante ir vairāku mošķu ielenkumā. Sākotnējais zobens pārvēršas par eņģelisko āmuru vai dēmonisko cirvi, kad tiek turēts kāds no kontroliera trigeriem. Cīņas ir diezgan iespaidīgas un parasti ļoti baudāmas. Var, piemēram, iesist pāris reizes ar zobenu, tad uztriekt pretinieku gaisā un tur izdarīt pēdējos vēzienus ar dēmonisku āmuru, izšķaidot neveiksminieku. Vienīgais trūkums vadībā ir tāds, ka nevar bloķēt un atcelt jau iesāktus uzbrukumus. Cīņas notiek agresīvas industriālās mūzikas no grupas Combichrist pavadījumā, kas var likt arī popa mīļotājiem kratīt līdzi galvu tik intensīvi, ka sāk sāpēt spranda.

Runājot par pretiniekiem, tie ir dažāda izmēra un spēju apveltīti. Progresējot sižetā, parādās jauni ienaidnieku paveidi. Bieži parasto dēmonu vidū ir arī minibosi, kurus nevar tikpat vienkārši ievainot. Spēlētājam reizēm pašam ir jāizdomā labākās stratēģijas mošķu pieveikšanai. Reizēm parādās pretinieki, kurus var ievainot tikai ar noteiktiem ieročiem. Tas var būt kaitinoši, jo citu rīku sitieni pret viņiem atsitas atpakaļ, kas ļoti traucē, ja apkārt vienam ir vairāki citi dēmoni. Vēl trūkums ir pāris savā ziņā negodīgi izveidotu pretinieku, kuriem kaitējumu var nodarīt tikai noteiktos īsos brīžos. Uz tā paša principa balstās arī pēdējais boss. Nav patīkama pieredze ar tādiem.

Eņģeliskie ieroči vislabāk darbojas plašā rādiusā.

Līmeņi gan vairumā gadījumu ir ļoti labi uztaisīti. Netrūkst variācijas. Piemēram, vienā misijā darbība noris klubā, kur deju grīda tiek pārvērsta par tādu kā izdzīvošanas TV šovu, bet citā ir palēninājumā Limbo jāatbrīvo ceļš mašīnai realitātē, lēkājot kā Zirnekļcilvēkam. Ir visādi noslēpumi, ko atklāt. Gandrīz katrā līmenī var atrast īpašas atslēgas, ar kurām atvērt blakusuzdevumu durvis, un starp realitāti un Limbo iesprūdušas dvēseles, ko atbrīvot. Daudzviet pirmajā spēlēšanas reizē nevar piekļūt, tāpēc visa savākšanai nāksies spēlēt vēlreiz. Par laimi vai nelaimi, trūkst jebkādu mīklu, tā vietā ir līmeņi, kur viss jūk un brūk.

Diemžēl lēkāšana pa platformām ir citādi ļoti labās DmC lielākais klupšanas akmens neveiklās vadības dēļ. Problēma tajā, ka arī ārpus cīņas vadība paliek tāda pati, pielāgota kaujai, bet ir jāspēj precīzi pievarēt lielus attālumus starp malām, kur nepietiek ar dubultlēcienu. Ar dēmona spējām var pievilkt kaut ko sev klāt, un ar eņģeļa prasmēm var pats pievilties klāt. Vienmēr ir jāpārliecinās, ka pirms vajadzīgās pogas nospiešanas tiek turēts nepieciešamais kontroliera trigeris, citādi bieži spēle nepareizi uztver komandas. Pinķerīgās vadības dēļ jums var nākties daudz krist bezdibenī. Par laimi, sods par neveiksmīgiem lēcieniem ir mazs.

Kad ir pabeigta desmit stundu garā (ieskaitot starpainu skatīšanos) 20 misiju kampaņa, to var iziet atkal un augstākā grūtības pakāpē. Tā kādas sešas reizes, ja vēlaties izspēlēt visu. Katru misiju var iziet atsevišķi. Gala vērtējums tiek augšupielādēts internetā, kur to var salīdzināt ar citiem. Var atslēgt koncepta zīmējumus un jaunus kostīmus. Trofeju/sasniegumu medniekiem der zināt, ka platīnam vai 1000G būs, par ko pasvīst un ilgi mocīties. Augstākajā grūtības pakāpē Dante mirst no viena sitiena… Cieņa tiem, kuri nopelnīs visus apbalvojumus, garantēta.

BAiGi KruC

Tehniski DmC strādā tīri labi, kļūdas redzēt nākas reti. Mīnuss konsoļu versijām ir 30 kadru sekundē attēla atjaunošanas ātrums. Var just nelielu aizturi starp pogas nospiešanu un darbību ekrānā, bet pie tā var pierast. Ielādes PlayStation 3 versijā mēdz būt ilgākas par pusminūti, kas nav patīkami. Citādi viss kārtībā.

Kopumā DmC Devil May Cry ir aizraujošu un stilīgu kauju pilna cīņu spēle ar interesantiem līmeņiem, pievilcīgām starpainām un nesliktu stāstu. Diemžēl iespaidu bojā neveiklās lēkāšanas daļas un dažreiz kaitinošie pretinieku veidi. Ieteicams zobencīņu Action piekritējiem, kuri vēlas izbaudīt kaut ko ne pārāk vājprātīgu.

Vienā teikumā: Aizraujoša, stilīga, taču ar ievērojamiem trūkumiem.

Tänan GameLab‘ile toetusest arvustuse kirjutamises.

Apskats: DmC Devil May Cry Reviewed by on . Īsāki mati, cits izstrādātājs, jauns vizuālais stils... Tradicionālo Devil May Cry aizrautīgākie fani atrod daudz iemeslu nomētāt DmC ar akmeņiem, bet vai tie i Īsāki mati, cits izstrādātājs, jauns vizuālais stils... Tradicionālo Devil May Cry aizrautīgākie fani atrod daudz iemeslu nomētāt DmC ar akmeņiem, bet vai tie i Rating:
scroll to top