Raita 2014. gada TOP 5

2014. gada 25. decembris 15.24 Autors: 1 komentārs

raita2014-debesis

Redakcijas biedra Raita 2014. gada iecienītāko spēļu saraksts.

2014. gadā jaunajām spēlēm veltīju salīdzinoši maz laika, tāpēc daudzas citos Game of the Year sarakstos minētās pārstāves šeit, visticamāk, neredzēsiet. Divos ilgi gaidītajos jaunumos – Etrian Odyssey Untold: The Millenium Girl un Super Smash Bros. 3DS – vīlos, jo pirmais, kaut arī ar patīkamiem uzlabojumiem, nespēja sasniegt iepriekšējās daļas augsti pacelto latiņu, bet Smash Bros., manuprāt, 3DS mazajiem ekrāniem neder – tā tomēr ir spēle, kas jābauda ar draugiem liela ekrāna priekšā.

5. Wolfenstein: The New Order

wno-04Negaidīti, taču viena no manām 2014. gada iecienītākajām spēlēm pieder FPS žanram. Jaunāko Wolfenstein daļu interesantu padara tās klasisko pirmās personas “šūteru” iezīmju ietērpšana mūsdienīgā ādā, proti, 90. gadu ātrums un pārspīlētā vardarbība satiekas ar idejām un izpildījumu, ko varam sagaidīt tikai no modernām spēlēm. Varētu domāt, ka cietsirdīgā nacistu slepkavošana ātri apnīk, bet The New Order  no problēmas izvairās, dažādojot situāciju intensitāti un atrašanās vietas – spraigām apšaudēm seko mierīgas ainas, pelēkus koridorus nomaina kolorītas ainavas.

Mani ļoti iepriecināja arī izstrādātāju lēmums pirmajā vietā likt spēles procesu, nevis grafisko izpildījumu, parūpējoties par to, ka uz visām platformām spēle darbojas ar 60 kadriem sekundē, kaut arī, piemēram, PS3 versija tādēļ izskatās briesmīgi. Interesants ir arī it kā nopietni pasniegtais, bet acīmredzami vājprātīgais sižets, kas, šķiet, ņirgājas par visu, taču dara to gandrīz neuzkrītoši.

4. Thief (2014)

Šogad iznāca trīs ievērojamas Stealth žanra pārstāves – Metal Gear Solid V: Ground Zeroes, Alien Isolation un Thief. Visas trīs būtu ļoti labas spēles, ja vien tām nebūtu ievērojami trūkumi. Ground Zeroes diemžēl nav nekas vairāk par īsu gaidāmās MGSV: Phantom Pain fragmentu. Isolation turpretī ir izstiepta vismaz divas reizes par garu – pirmā sižeta puse ir lieliska, bet pārējais ir mokošs pārbaudījums pacietībai. Lai gan 2014. gada Thief nesasniedz tādas virsotnes kā iepriekšminētās spēles, tai arī nav tik lielu trūkumu, tāpēc šī gada piedāvājumā “Zaglis” man patīk vislabāk.

Iepriekšējo seriāla daļu cienītāji varbūt iebildīs, bet jaunākās Thief spēles process ir ļoti solīds, piedāvājot gan dažādas metodes, gan atšķirīgus ceļus, kā izpildīt uzdevumus, kā arī attapīgus pretiniekus (bet ne pārāk gudrus, lai nebojātu prieku) un interesantas situācijas. Sērgas skartā viktoriāņu stila pilsēta ir vienlaikus skaista un pretīga, ar atbilstoši nomācošu atmosfēru, fonā risinoties konfliktam starp dažādiem sociālajiem slāņiem. Neesmu sajūsmā par Thief sižetu un tā pārdabiskajiem elementiem, kā arī tehniskajām problēmām, bet šie trūkumi nav tik ievērojami, lai man traucētu izbaudīt spēli.

3. Shin Megami Tensei IV

SMT-IV-Tokyo

Jaunākā SMT daļa Eiropas spēlētājiem bija jāgaida vairāk nekā gadu, taču oktobra beigās tā, beidzot, parādījās eShop veikalā digitālā formā. Kaut arī 3DS spēles pirkt fiziskā formātā ir daudz prātīgāk, esmu pateicīgs vismaz par to, kas ir, jo ceturtā galvenā daļa iecienītajā japāņu RPG seriālā ir tiešām laba. Kā jau ar šī žanra spēlēm mēdz gadīties, arī ar SMT IV es aizrāvos pamatīgi, bieži pat līdz vēlām nakts stundām – ne tāpēc, ka stāsts būtu sevišķi aizraujošs, bet gan tādēļ, ka vienmēr ir azarts atklāt jaunas teritorijas un redzēt spēcīgākus dēmonus. Vērā ņemams ir fakts, ka ikdienas spēlēšanas reizēs es sev regulāri neuzdevu jautājumus, kāpēc to daru, kāda jēga, jo nelikās, ka laiks tiek lieki izmests (kā gadījumā ar Alien Isolation).

Kā SMT spēlēm ierasts, ceturtās daļas sižets vēsta par galvenā varoņa spēju ietekmēt pasaules nākotni, izvēloties haosu vai kārtību – darvinistisku anarhiju vai dievbijīgu totalitārismu. Iznākums ir atkarīgs no tā, kādas izvēles spēlētājs veic. Tikai, rūpīgi balansējot starp abām frakcijām, var panākt neitrālu, cilvēcei godīgu likteni. Interesentiem ir jārēķinās, ka SMT IV mēdz būt ļoti prasīga ne tikai cīņu grūtības ziņā, bet arī nosaukumu un vietu atcerēšanās lietās, jo spēles lielākais (šķiet, vienīgais lielais) mīnuss ir mulsinošā pasaules karte, kas bez interneta palīdzības daudziem liks stundām ilgi maldīties apkārt, meklējot, kur atrodas, piemēram, Shinjuku un Shibuya.

2. Professor Layton vs. Phoenix Wright: Ace Attorney

plvspw-01

Pārsteidzoši veiksmīga divu dažādu spēļu sēriju kombinācija. Professor Layton mistika, mīklu risināšana un pasaules izpēte kopā ar Phoenix Wright humoru, dīvainajiem tēliem un tiesas prāvām darbojas pārsteidzoši labi. Spēli izstrādāja par profesora piedzīvojumiem atbildīgā studija, bet stāstu  rakstīja piektās advokāta simulatora daļas scenārists. Kombinācija kompensē abu daļu nepilnības, vienlaikus saglabājot labāko no tām: Phoenix Wright nepārliecinošās izmeklēšanas sekcijas un vizuālo noformējumu aizstāj Professor Layton ierastā pilsētas izpēte un patīkamais grafiskais stils; Leitona piedzīvojumu pārāk biežās un sarežģītās mīklas ir vienkāršotas un izretinātas, kā arī, beidzot, izvēlnēs var pārvietoties, lietojot konsoles taustiņus.

Katrā Phoenix Wright spēlē varoņiem ir kāda īpaša spēja, kas jāizmanto tiesas prāvās, lai atklātu patiesību. Šeit jaunievedums ir nopratināšanas, kurās pie liecinieku galda stājas vairāki cilvēki – viņu izteikumos jāatrod pretrunas, salīdzinot tos ar pārējo sacīto. Uzslavas vērta ir arī noslēpumainā Viduslaiku pilsēta, kurā varoņi nokļūst, tās iedzīvotāju dogmas un dzīves kārtība. Professor Layton vs. Phoenix Wright mani izklaidēja krietni vairāk nekā jebkurš cits Professor Layton piedzīvojums un ne mazāk kā iepriekšējās Phoenix Wright daļas, kas ir spēcīgs arguments, lai to ierindotu starp 3DS labākajām spēlēm.

1. Danganronpa: Trigger Happy Havoc / Danganronpa 2: Goodbye Despair

DR2_logo

Skaidri neatceros, kādēļ mani ieintriģēja Danganronpa: Trigger Happy Havoc (laikam iespēja tikt pie promo kopijas), bet esmu ļoti priecīgs, ka tas notika. Stāsts par vidusskolniekiem, kuri ir iesprostoti skolā un kurus citam citu noslepkavot aicina ļaundaris plīša lācīša formā, mani neaizrāva pirmajās minūtēs, taču pēc aptuveni stundas, kad notiek pirmā nāve, bija grūti atrauties no spēles. DR lieliski izdodas nodibināt emocionālas saiknes ar dīvainajiem tēliem un tad tās pēkšņi pārraut. Visu laiku valda psiholoģiska spriedze, gaidot kārtējo sižeta pavērsienu un šokējošo atklājumu, tāpēc spēlei lieliski izdodas noturēt spēlētāja uzmanību no sākuma līdz beigām, kas ir, manuprāt, svarīgākais vizuālā romāna žanram.

Pēc tam, kad ir notikusi kāda slepkavība un veikta izmeklēšana, sākas DR labākā daļa – pilnīgi ierunātās tiesas prāvas, kurās ir jāsašauj nepatiesības un jāšauj argumenti, lai pārliecinātu citus un atklātu vainīgos. Lai gan minispēles, kas caurvij tiesas prāvas, mēdz būt kaitinošas (īpaši DR2) un neskaidras, izstrādātājiem nenoliedzami ir izdevies radīt īpašu produktu ar savu identitāti. Mana saraksta pirmajā vietā ir gan pirmā, gan otrā Danganronpa daļa, jo uzskatu, ka abas ir vienlīdz labas. DR2 paplašina stāsta mērogu un piedāvā vairāk satura, taču ievieš nevēlamus jauninājumus. Šie trūkumi ir vien sīkumi, kuriem nevajadzētu nevienu atturēt no turpinājuma iegādes.

Žēl, protams, ka abas Danganronpa daļas angļu valodā ir pieejamas vienīgi ne visai veiksmīgajai Sony kabatas konsolei, bet bez tām PS Vita izskatītos pēc pavisam skumjas ierīces. Starp citu, šādas spēles ir izcili piemērotas spēlēšanai ārpus mājām vai pa ceļam. Vairāk tādas, lūdzu!

Raita 2014. gada TOP 5 Reviewed by on . Redakcijas biedra Raita 2014. gada iecienītāko spēļu saraksts. 2014. gadā jaunajām spēlēm veltīju salīdzinoši maz laika, tāpēc daudzas citos Game of the Year sa Redakcijas biedra Raita 2014. gada iecienītāko spēļu saraksts. 2014. gadā jaunajām spēlēm veltīju salīdzinoši maz laika, tāpēc daudzas citos Game of the Year sa Rating: 0

Komentāri (1)

  • Tas_tur

    Par gaumi nestrīdas, bet vidusmēra cilvēks nekad neko nav dzirdējis par šīm spēlēm. Raita gaume, protams, ir ļoti oriģināla.

scroll to top